Kas notiek, kad tehnoloģijas vairs nestrādā tā, kā ierasts, un vai esam tam gatavi? Šis bija centrālais jautājums Hansab ikgadējajā mazumtirdzniecības tehnoloģiju konferencē „Practical Tech for Retail Success 2026”. Konference 7. oktobrī Rīgas Motormuzejā pulcēja ap deviņdesmit dalībnieku no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem un organizācijām mazumtirdzniecības, finanšu un banku, loģistikas, telekomunikāciju, valsts pārvaldes un citās nozarēs.
Gads, kas pārbaudīja noturību
Šis gads mazumtirdzniecībai un citām nozarēm bijis īsts pārbaudījums. Drošības incidenti, datu noplūdes un augusta vētra lika uzņēmumiem pārdomāt, kā nodrošināt tehnoloģiju nepārtrauktu darbību jebkuros apstākļos.
Esam pieraduši pie tehnoloģijām kā pie ūdens un gaisa, taču reti atceramies, cik tās ir trauslas. Tās balstās uz sakariem un elektrību, kā arī uz cilvēku ikdienas darbu – atjaunināšanu, apkopi un aizsardzību pret ārējiem draudiem. Pēdējo mēnešu krīzes parādīja, kas notiek, ja pārtrūkst kaut viens posms: apstājas ikdienas pakalpojumi, pilsētas nespēj nodrošināt cilvēku pamatvajadzības, bet dati nonāk ļaundaru rokās.
Krīzes, no kurām var mācīties
CSDD padomes priekšsēdētājs Ģirts Ozols dalījās ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mācībām krīžu un reputācijas vadībā, norādot, ka “par organizācijām spriež ne tikai pēc tā, kas ir noticis, bet arī pēc tā, kā tās komunicē krīzes laikā.” Tieši LVRTC pieredzes nākušas talkā, lai risinātu CSDD izaicinājumus un sabiedrības satraukumus.
Sekojošajā paneļdiskusijā „Automatizācija, kad krīze izsit korķus” eksperti atskatījās uz augusta vētras ietekmi uz organizāciju darbību. Viņi pārrunāja gūtās mācības un to, kas jādara, lai nākamreiz būtu labāk sagatavoti. Diskusijā piedalījās:
- Gusts Muzikants, Bite Latvija komercdirektors;
- Jānis Sloka, Aon Baltic Latvijas filiāles risku apdrošināšanas grupas vadītājs;
- Jānis Drazdovskis, Swedbank projektu vadītājs Klientu pieredzes vadības daļā;
- Igors Gobalovs, AS „Sadales tīkls” Lielo klientu attiecību vadītājs Klientu attiecību daļā.
Diskusijas kopsaucējs – noturība nav tikai tehnoloģiju jautājums. „Sakaru infrastruktūra ir cieši saistīta ar elektroapgādi, tāpēc gatavība krīzēm ir kopīgs telekomunikāciju nozares, energouzņēmumu, valsts un pašvaldību uzdevums. Tas prasa gan ilgtermiņa investīcijas kritiskajā infrastruktūrā, gan pārdomātus rezerves risinājumus,” uzsvēra Gusts Muzikants.
MI un robotika: kas atbild, kad rīks kļūdās?
Paneļdiskusijā „No dumjiem uz gudriem robotiem ar MI?” runājām par to, kā mākslīgais intelekts maina automatizāciju un robotiku, kas aizsākās ilgi pirms MI parādīšanās. Automatizācija jau gadu desmitiem uzlabo produktivitāti un darba drošību, taču līdz šim tā darbojās pēc stingriem šabloniem. MI to maina, ļaujot robotiem patstāvīgi mācīties un pieņemt lēmumus.
Diskusijā meklējām atbildes uz jautājumiem, kādas iespējas tas paver un kas uzņemas atbildību, kad MI kļūdās. Runājām arī par robotikas tendencēm Latvijā un to, kā palīdzēt jaunākajai paaudzei MI izmantot gudri. Alberts Kirsons dalījās pieredzē, kas gūta, studējot un strādājot Honkongā un Ķīnā.
Uz skatuves bija:
- Pauls Jansons, Tet MI attīstības departamenta direktors;
- Anna Andersone, apmācību programmu StartSchool un Riga TechGirls līdzdibinātāja un vadītāja;
- Lauris Linabergs, Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas vadītāja vietnieks;
- Leo Seļāvo, vadošais pētnieks Elektronikas un datorzinātņu institūtā un profesors Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē;
- Alberts Ķirsons, restorāna Ķirsons Daba biznesa attīstības vadītājs;
- Jānis Bēniķis, servisa darbu pārvaldības platformas Serfy komerciālo partnerību reģionālais vadītājs un ekspertu ekosistēmas AI Master Lab eksperts.
Lai gan tehnoloģijas attīstās strauji, diskusija noslēdzās ar skaidru atgādinājumu: pirmajā vietā joprojām ir cilvēka smadzenes un spriestspēja. Abas paneļdiskusijas vadīja Artis Ozoliņš.
Praktiski risinājumi mazumtirdzniecībai: no cenu zīmēm līdz rezerves sakariem
Kā ierasts, konference bija vērsta arī uz dalīšanos ar praktiskiem rīkiem un pieredzēm, kas īpaši aktuālas mazumtirdzniecības nozarei. Vusion Group demonstrēja elektronisko cenu zīmju un datu vadītas plauktu pārvaldības priekšrocības, tikmēr TruFit valdes loceklis Normunds Mucenieks dalījās ar pieredzi to ieviešanā savos veikalos – samazinot manuālo darbu ar cenu zīmju maiņu, kas palīdz darbiniekiem vairāk laika veltīt klientiem.
Ģenerālsponsora Vusion elektroniskās cenu zīmes kalpoja arī kā dalībnieku vizītkartes. Šogad tās bija ar jauniem dizaina risinājumiem, kas apliecināja to daudzveidību un pielāgojamību.
OMADA (TP-Link Baltics) uzsvēra, ka mazumtirdzniecībā tīkla kļūme nav tikai IT problēma, jo apstājas maksājumu termināļi un līdz ar tiem arī pārdošana. Tieši uzticama aparatūra un 4G/5G rezerves tīkls var palīdzēt novērst traucējumus. Tikmēr Fitek Latvija iedziļinājās uzņēmumu finanšu procesos un to automatizācijā, parādot dalībniekiem manuāla darba patiesās izmaksas. Savukārt Samsung runāja par vizuālajiem risinājumiem ikdienai un krīzēm, un BK Latvia ar praktiskām demonstrācijām video novērošanas, piekļuves kontroles un displeju risinājumiem.
Hansab grupas uzņēmuma Replicant IT izpilddirektors Tauno Telvik skāra gan Latvijas, gan Eiropas sabiedrībās aktuālus jautājumus par mūsu digitālās infrastruktūras drošību. Patstāvīga kontrole pār ieviestajiem IT risinājumiem un apritē esošajiem datiem var gan parūpēties par mūsu datu drošību, gan saglabāt krīzes noturību ar pašu spēkiem.
Gatavība krīzei nesākas brīdī, kad tā iestājas. Tā sākas jau šodien. Tomēr konferenci noslēdzām ar pozitīvu skatu nākotnē: ja mācāmies no pagātnes kļūdām un godīgi apzināmies šodienas riskus, tehnoloģijas var turpināt strādāt mūsu labā jaudīgāk nekā jebkad iepriekš.
Paldies runātājiem, konferences vadītājam Artim Ozoliņam, ģenerālsponsoram Vusion, partneriem un dalībniekiem par atklātām sarunām un vērtīgām atziņām. Tiekamies nākamgad vienā no Latvijas lielākajām mazumtirdzniecības konferencēm!
