Ziņu vai dažādu preču nosūtīšana ir bijusi aktuāla visos laikos, tāpēc loģistikas attīstība ir notikusi nemitīgi. Pasta baložu izmantošana aizsākās jau senajās civilizācijās - Ēģiptē un Persijā, bet mūsdienu tehnoloģijas ļauj izveidot ļoti sarežģītas piegādes ķēdes, reāllaika izsekošanu sūtījumam, automatizētas noliktavas, ievērojami uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas.
Turklāt uzskata, ka paku skapīšu attīstība nebūt nav sasniegusi savu virsotni un to funkcionalitāte tikai pieaugs, jo attīstības potenciālu nosaka joprojām augošā e-komercija, lietu interneta attīstība, kā arī ilgtspējas mērķi.
Īpaši Covid laikā, pakomāti kļuva par ļoti pieprasītu loģistikas risinājumu, lai nodrošinātu ērtu un efektīvu veidu kā klientiem nosūtīt preci, jo fiziska veikalu apmeklēšana nebija ieteicama un strauji attīstījās tiešsaistes tirdzniecība. Turklāt papildus pakomāti risināja virkni problēmu, kas saistītas ar lielām atkārtotu piegāžu izmaksām, sūtījumu zādzībām, klientu apmierinātību u.c. Tāpēc uzņēmumi, kas vēlējās palielināt efektivitāti, steidza šo loģistikas risinājumu integrēt savā biznesā.
Daļa no viedpilsētas infrastruktūras
Pakomātu attīstītāji sola, ka nākotnē varam sagaidīt vēl lielākus paku skapīšu loģistikas centrus kur apstrādās lielus piegāžu apjomus ar minimālu cilvēku iejaukšanos. Šie skapīši varētu kļūt par daļu no plašākas viedpilsētu infrastruktūras, integrējoties ar citiem pilsētas pakalpojumiem, lai uzlabotu infrastruktūru un mobilitāti. Plānots, ka paku skapīši nākotnē vēl dziļāk iekļausies loģistikas tīklos, un veiks sarežģītākas funkcijas. Turklāt pakomātu izplatība tikai pieaugs – arī uz piepilsētām un lauku apvidiem.
Attīstoties dronu tehnoloģijām un tiesiskajam regulējumam, nākotnē paciņas līdz pakomātiem varētu nogādāt droni, un šī inovācija ievērojami samazinās piegādes laiku un vēl vairāk palielinās efektivitāti. Šajā gadījumā pie pakomātiem tiktu izveidotas dronu ostas, ļaujot droniem piegādāt pakas tieši uz skapīšiem. Dronu un citu autonomu transportlīdzekļu integrēšana loģistikas ķēdēs ļaus balstīties uz reāllaika satiksmes datiem un klientu pieejamību, pēc vajadzības operatīvi mainot piegādes maršrutu.
Savukārt uzlabojot mākslīgā intelekta algoritmus, nākotnē varēs prognozēt piegādes pīķa laikus un optimizēt pakomātu pieejamību, nodrošinot, lai nekad nav situācijas, kad skapīši nav pieejami. Tāpat mākslīgai intelekts varētu vēl vairāk uzlabot lietotāja pieredzi, balstoties uz klientu vēlmēm un piegādes grafiku. Paku skapīšus aprīkojot ar saules paneļiem un citiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, tos plānots padarīt pašpietiekamus un samazināt to radīto oglekļa pēdu. Tie varētu kalpot arī kā pārstrādes un atkārtotas izmantošanas centri, ļaujot klientiem atdot priekšmetus pārstrādei vai ziedošanai, tādējādi veicinot aprites ekonomiku.
Nemitīgi tiek strādāts arī pie drošības uzlabošanas, piemēram, piekļuves nodrošināšanas ar biometrijas datiem, lai palielinātu sūtījumu drošību un klientu uzticību. Tāpat tiek risināts jautājums, kā nodrošināt skapīšus ar lielāku ietilpību, lai nodrošinātu tirgus izaugsmi.
Savs pakomātu tīkls
Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas attīstīt arī paši savu pakomātu tīklu, lai vēl vairāk uzlabotu klientu servisu un uzņēmuma biznesa rādītājus. To dara ne tikai loģistikas uzņēmumi, kā piemēram, Latvijas Pasts, bet arī citu nozaru uzņēmumi. Piemēram, Green Motors autoservisā automašīnu var nodot remontā vai to saņemt, jebkurā diennakts laikā, izmantojot atslēgu skapi. Šādi mazumtirgotāji samazina fizisko veikalu noslogojumu, palielina klientu apmierinātību un lojalitāti. Citviet pasaulē paku skapīšus izmanto arī recepšu medikamentu drošai un ērtai piegādei. Pacienti var saņemt zāles pakomātos, kas atrodas aptiekās vai veselības centros, samazinot gaidīšanas laikus un vairojot privātumu. Savukārt nekustamā īpašuma nozarē īpašumu pārvaldnieki sāk uzstādīt paku skapīšus dzīvojamās ēkās, nodrošinot iedzīvotājiem drošu un ērtu veidu, kā saņemt pakas. Tas ne tikai palielina īpašuma vērtību, bet arī uzlabo dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku apmierinātību.
Pakomātu attīstībā inovāciju integrēšana notiks vēl vismaz tuvākos 10-15 gadus, tāpēc uzņēmumiem visās nozarēs būtu jādomā vai un kā šo loģistikas risinājumu izmantot sava biznesa attīstīšanai ne tikai, lai saglabātu konkurētspēju, bet arī lai apmierinātu mainīgās klientu vajadzības. Tiek prognozēts, ka globālais pakomātu tirgus apjoms no 1 miljarda ASV dolāru 2024. gadā pieaugs līdz līdz 2,5 miljardiem 2032. gadā, t.i. ar pieauguma tempu ap 12,3 % gadā. Centralizējot piegādes uz vienu vietu, ne tikai samazinās piegādes pieturu skaits un degvielas patēriņš, bet arī oglekļa emisijas, tādējādi uzlabojot uzņēmuma ilgtspējas rādītājus.
Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors